Jaunumi

Uzsākta Bejas aizsprosta nojaukšana Alūksnē

Pasaules Dabas fonds (PDF) uzsācis Bejas aizsprosta nojaukšanu, lai atjaunotu Alūksnes upi – tās dabisko gultni un brīvo tecējumu, kas uzlabos ūdens kvalitāti upē un atbrīvos migrācijas ceļu zivīm un citiem dzīviem organismiem, informēja PDF pārstāvji.



Darbs pie šī projekta ilgst trīs gadus, un to plānots pabeigt līdz šīs vasaras beigām, noslēdzot to ar krasta sakopšanas darbiem.

PDF klāstīja, ka 24 kilometrus garajā Alūksnes upē Bejas slūžas ir vienīgais aizsprosts, kas, pēc ekspertu atzinuma, bija avārijas stāvoklī un vairs netika saimnieciski izmantots.

Pēc aizsprosta nojaukšanas visa upe atkal būs brīvi plūstoša un tajā varēs migrēt un nārstot zivis, ūdenī paaugstināsies skābekļa līmenis un ūdens kvalitāte uzlabosies.

Pirms darbu uzsākšanas veikta upes apsekošana un izpētes darbi, lai iegūtu datus par upes ekosistēmas stāvokli, un viens no būtiskākajiem soļiem – atļauju saskaņošana demontāžai. Bejas aizsprosta nojaukšana uzsākta 8. maijā ar pakāpenisku ūdens nolaišanu, katru dienu samazinot ūdens līmeni par 20 centimetriem, lai neradītu applūšanas risku apkārtējās teritorijās. Ņemot vērā, ka uzpludinājums nebija tīrīts vairāk nekā 40 gadus, dīķī bija sakrājies ievērojams nogulšņu daudzums.

"Svarīgi ūdens nolaišanu veikt pavasarī, kad upē ir vairāk ūdens un nogulumi ar straumes palīdzību var dabiski aizskaloties, atklājot akmeņus, kas ir upes gultnē. Šobrīd ir grūti precizēt, cik ilgā laikā visas nogulsnes tiks aizskalotas, jo tas ir atkarīgs no straumes ātruma, ūdens daudzuma un nokrišņiem. Tomēr, apsekojot upi dambja augšpusē, jau var redzēt, ka atjaunojas Eiropas nozīmes biotops – upes straujteces un dabiskie posmi, kuri vēl pirms gada bija nosegti ar stāvošu ūdeni un nogulsnēm," norādīja PDF pārstāvji.

Lai gan lielākās izmaiņas pēc aizsprosta nojaukšanas ir iespējams redzēt jau tagad, projekts vēl nav noslēdzies. Nākamais solis būs vertikālo baļķu izņemšana, kas veido daļu no dambja struktūras. Tie tiks izņemti tad, kad lielākā daļa no sedimenta būs aizskalojusies. Pēc tam notiks nepieciešamā zivju ceļa izbūve.

Lai upi un zivju migrāciju ceļu atjaunotu pilnībā, ir nepieciešams upes gultnē izvietot akmeņus un oļus pāri tilta slieksnim, imitējot dabisku upes gultni.

Plānots sagatavot nepieciešamo tehnisko projektu, lai zivju migrāciju ceļš būtu pārvarams pat mazākajiem upes iemītniekiem un organismiem. Projekta noslēgumā PDF ar sabiedrības iesaisti sakops upes piekrasti.

"Pēc vairāku gadu darba beidzot ir pienācis brīdis, kad mēs tam sākam redzēt rezultātus. Milzīgs prieks par to, cik ātri upe iegājusi savā vecajā gultnē un cik ātri sāk veidoties straujteces vietās, kur tās bija pazudušas. Beidzot arī Latvijā mums būs vieta, kurā to varēsim redzēt. Šis projekts nebūtu iespējams bez tā finansētāju, pašvaldības un sabiedrības atbalsta. Lai gan šis ir pirmais šāda mēroga projekts Latvijā, ceru, ka tas nebūs pēdējais. Šķēršļu nojaukšanas kustība Latvijā ir tikai sākusies, un mums ir jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai to paātrinātu – no likumdevēju puses ir nepieciešams mazināt birokrātiskos šķēršļus, no aizsprostu īpašnieku puses ir nepieciešama pretimnākšana, un no iedzīvotājiem ir nepieciešams atbalsts dabisku upju atjaunošanā," uzsvēra PDF Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena.

Projektu realizē PDF un to finansiāli atbalsta "Open Rivers Programme" un minerālūdens zīmols "Mangaļi" projektā "Par tīrām upēm".

KONTEKSTS:

Pētnieki izveidojuši prioritāri nojaucamo upju aizsprostu sarakstu. Tajā kopumā iekļauti 70 objekti – zivju migrācijas šķēršļi, kuru nojaukšana ļautu ievērojami uzlabot faunas stāvokli. Sarakstā iekļauti gan saimnieciski, gan nesaimnieciski aizsprosti upēs, taču liela daļa ir tieši mazās hidroelektrostacijas (HES).

Lai gan, piemēram, Bejas dzirnavu dambis uz Alūksnes upes nav šajā sarakstā, to pērn vasarā PDF īstenotā projektā bija plānots nojaukt, cerot, ka tas kļūs par pirmo piemēru, lai iekustinātu aizsprostu nojaukšanas kustību dažādās vietās Latvijā.

Vairāk informācijas:

Magda Jentgena

Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja

E-pasts: mjentgena@pdf.lv




 

Dalīties:

Vairāk

Gandrīz trešdaļa iedzīvotāju pēc atpūtas dabā nesavāc atkritumus aiz sevis_copy Lasīt vairāk

Gandrīz trešdaļa iedzīvotāju pēc atpūtas dabā nesavāc atkritumus aiz sevis

26% Latvijas iedzīvotāju pēc atpūtas dabā nesavāc atkritumus aiz sevis – par to liecina minerālūdens zīmola “Mangaļi” veiktā aptauja . Projekta “Par tīrām upēm!” ietvaros eksperti no Pasaules Dabas Fonda uzsver, ka atkritumi dabā ne tikai rada nepatīkamu ainavu, bet tie var kļūt par nāvējošu slazdu dzīvām radībām.

Sabiedrībā zināmas personas, ministriju pārstāvji kopā ar Pasaules Dabas Fondu piedalās unikālā projekta “Par tīrām upēm!” zemūdenes ekspedīcijā_copy Lasīt vairāk

Sabiedrībā zināmas personas, ministriju pārstāvji kopā ar Pasaules Dabas Fondu piedalās unikālā projekta “Par tīrām upēm!” zemūdenes ekspedīcijā

Jau trešo gadu pēc kārtas, laika periodā no pavasara līdz rudens sākumam tiek organizētas dažādas projekta “Par tīrām upēm!” aktivitātes, ko 2021. gadā aizsāka minerālūdens zīmols “Mangaļi” sadarbībā ar Pasaules Dabas Fondu, ar mērķi iesaistīties un ilgtermiņā rūpēties par Latvijas upju ekosistēmu atjaunošanu un uzlabošanu. Projekta ietvaros arvien tiek meklēti jauni veidi, kā iesaistīt sabiedrību problēmas risināšana un piesaistīt uzmanību kritiskajam stāvoklim, kādā atrodas Latvijas upju ūdens ekoloģiskā kvalitāte un bioloģiskā daudzveidība. Tieši tāpēc, 19. jūnijā Slokas dolomīta karjerā tika rīkota pirmā zemūdens ekspedīcija, lai padziļinātāk ielūkotos mūsu ūdenstilpju "iekšpusē”.